Jēdziens "Lieldienas kā svēti svētki" tika veidots 200. gadā, un kopš tā laika Lieldienas ir ne-reliģijas pusē. Patiesībā pirmās Lieldienas bija pagānu svētki.
Senie sakši pavasara saulgriežus svinēja ļoti dzīvīgi, jo piemin arī viņu senčus un pavasara "augšāmcelšanos". 200. gadā kristiešu misionāri nejauši ieradās šajā ziemeļu ciltī ar pagānu svinībām. Šie misionāri centās pārvērst sakšus kristietībā, un viņu izmantotās metodes bija ļoti slepenas.
Agrīnie kristieši izdarīja pašnāvību ceremonijās, lai svinētu savus svētos svētkus, taču šie rituāli nebija līdzīgi iepriekšējiem svētku rituāliem. Lai glābtu dzīvības, misionāri izmantoja apakšst stratēģijas, lai lēnām izplatītu dievu vēstījumu pūļa vidū, nepatiesi apgalvojot, ka dievi ļāva cilvēkiem turpināt svinēt pagānu svētkus, bet viņiem bija jāizmanto kristīgās metodes, lai svinētu.
Tādā veidā Lieldienas parādījās tajā pašā gadā un tika uzskatītas par kristiešu ceremoniju Jēzus augšāmcelšanai. Tāpēc šie svētki lēnām tika mainīti un pakāpeniski pārveidoti par kristīgiem svētkiem. Tā rezultātā cilvēki pakāpeniski pievērsās kristietībai. Nosaukums Eastre Lieldienu pirmajās dienās beidzot tika mainīts uz pareizrakstības Lieldienām, kas nodotas līdz pat šai dienai.
